Dvēseļu putenis. Aleksandrs Grīns

13.20

Nav noliktavā

Apraksts

Romāna «Dvēseļu putenis» autors attēlo laiku (1915.–1918. g.), kad latvju tautas liktenis bija likts lielo pasaules no­tikumu svaru kausos. Katram nācās jautāt, vai mūsu tauta stāsies līdzās citām tautām vai nogrims nebūtībā. Pati bagātākā Latvijas daļa – Kurzeme un Zemgale – iedzīvotāju atstāta un postažā sagrauta, atradās zem vācu karaspēka administrācijas; Vidzemi un Latgali apdraudēja kaujas līnijas pie Daugavas. Bēgļu un kara posts draudēja latvjus iznīcināt, atņemot tēvu zemi, noslodzīt svešu vergotāju spaidos vai izklīdināt citu tautu starpā. Bēgļu izmisums sasaucās ar karavīru drosmīgajām balsīm, iznīcības draudi apvienoja visu tautu nāves cīņā un uzvaras gavilēs, kas galu galā palīdzēja nodibināt patstāvīgu latvju valsti.

Minēto cīņu laiku autors netēlo vispusīgi kā vēsturnieks, bet liek mums dzīvot līdzi, just līdzi katra pulka vai atsevišķa karavīra varoņdarbiem, piespiezdams staigāt viņu pēdās. Tautas vienībā un spēkā tapa latvju valsts, jo, ja tautai nav sava plāna, tā kļūst par daļu citu tautu plānā!

Mācīsimies staigāt varoņu pēdās, pacelt roku pret valsts un tautas ienaidniekiem, uzbrucējiem un sirotājiem. Sūrs liktenis rūda vīra raksturu, kaldina un audzina tautu lielu un varenu. Pieliksim rokas cietā ikdienas darbā, kā tēvi darījuši, lai krātu un asinātu miesas un gara spēkus sacensībā ar citām tautām pasaulē!

Latvijas mīlestībai un latviešu varoņgaram veltītā triloģija tagad iet tautā, ar literātūrvēsturnieka R. Klaustiņa roku tieši jaunatnei pielāgota un bagātīgi ilustrēta strēlnieku cīņu līdzgaitnieka, grafiķa N. Strunkes zīmējumiem.

Aleksandrs Grīns. Dvēseļu putenis. Domas spēks, 2016. 373 lpp.

Atsauksmes

Pašlaik atsauksmju nav.

Uzraksti atsauksmi pirmais par “Dvēseļu putenis. Aleksandrs Grīns”

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *