Svēto nometne. Žans Raspajs

11.50

Nav noliktavā

Apraksts

Žans Raspajs (Jean Raspail) dzimis 1925. gadā. Viņš ir franču rakstnieks, ceļotājs un pētnieks, kas atzinību guvis ne tikai ar literāru darbību, bet arī ar pētījumiem par tautu apdraudējumiem un mijiedarbību mūsdienu pasaulē. 2007. gadā Francijas Ģeogrāfijas biedrība viņam piešķīra Lielo ceļojumu zelta medaļu par mūža darbu. Žans Raspaja darbos atainojas gan ceļojumu iespaidi, gan autora katolicisms un franču tradicionālisms.

1973. gadā Žans Raspajs savu vīziju par miljoniem bēgļu, kas pāri Vidusjūrai dodas uz Eiropu, aprakstīja futūristiskā romānā “Svēto nometne”. Romānā, kuru pēc iznākšanas kreisi noskaņotie kritiķi nosauca par ksenofobisku un fašistisku –, attēlotos notikumus, cīņu par izdzīvošanu mūsdienu Eiropa un tās tautas piedzīvo realitātē.

No dienvidiem pa jūru uz Eiropu dodas simtiem tūkstošu trešās pasaules imigrantu. Liberālā elite un tās plašsaziņas līdzekļi aicina pilsoņus atvērtu sirdi, un atvērtām durvīm uzņemt tos, kuri bēg no vardarbības un nabadzības.

Nacionālisti brīdina par eiropiešu tautu un baltās rases iznīcināšanu. “Eksperti” diskutē plašsaziņas līdzekļos, cenšoties apslāpēt tautas intuitīvo vēlēšanos nepieļaut notiekošo, kas tuvina neizbēgamu bojāeju. Kreisie inteliģences pārstāvji raksta atklātas vēstules, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja attīstībai.

Austrālija paziņo, ka nelegālus imigrantus neuzņems. Pāvests aicina izrādīt kristīgu žēlsirdību. Savādi, bet imigranti atraida viņiem sniegtu pārtiku un mantas.

Raspaija vīzija pārsteidzoši piepildījās mūsdienās, kad romānu vairākās tirāžās atkārtoti iespieda Francijā, kā arī steidzīgi pārtulkoja un izdeva angliski un vāciski.

2015. gada septembrī intervijā franču žurnālam “Le Point” Raspajs atzinis, ka pati dzīve kopš “Svēto nometnes” iznākšanas pakāpeniski atspēkojusi viņa kritizētājus un pašreizējie imigrantu uzplūdi ir tikai sākums, ar ko būs jāsaskaras Eiropai. Lai mūsu valstis nenogrimtu, būs jāatsakās no līdzjūtības nevietā.

“Svēto nometne” lasītājam piedāvā alternatīvu apokalipses variantu tam, kas atrodams Bībelē, Jāņa Atklāsmes grāmatā. Lai gan Raspaja grāmatas nosaukums ir aizgūts no Jāņa Atklāsmes grāmatas 20. nodaļas: “Tie uzkāpa zemes augstienē, ielenca svēto nometni un mīļoto pilsētu,” grāmatā atspoguļotais notikumu scenārijs atšķiras no bībeliskās interpretācijas.

Žana Raspaja laicīgā apokalipse attēlo morālas rīcības trūkumu mūsdienās. Ticīgam cilvēkam tāds morāles trūkums ir amorāls. Ticīgs cilvēks centīsies rīkoties pareizi, pat ja uzreiz neredzēs savas rīcības sekas. Tikai pašās beigās ticības cilvēks atskārtīs, ka tautas ir cilvēces pamatvērtība. Piederība kādai nācijai padara mūs par cilvēkiem, un tādēļ nācijas ir jāaizstāv.

Žans Raspajs romānā “Svēto nometne” iztēlojas, pie kā novedīs Rietumu sekularizācija. Tas ir skats nākotnē caur pareizā, morālā prizmu. Raspajs atklāj, ka Rietumi ir “pazaudējuši dvēseli”, bet “tieši dvēsele vienmēr uzvar izšķirošajās kaujās.” Dieva – Augstākā Saprāta noliedzošā pasaule ir jāglābj. Glābiņš ir atgriešanās pie Patiesības un Augstākā Likumiem. Žans Raspajs ar savu nežēlīgi tiešo nākotnes redzējumu mūs brīdina – “Laiki būs nežēlīgi!”

Žans Raspajs. Svēto nometne. Domas spēks, 2016. 402 lpp.

Atsauksmes

Pašlaik atsauksmju nav.

Uzraksti atsauksmi pirmais par “Svēto nometne. Žans Raspajs”

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *